Loģika - īpašība, kuras pamatā ir dziļa sapratne par likumiem, noteikumiem un sakarībām, kādi darbojas pasaulē, uz kuriem balstoties, tiek pieņemts lēmums. Loģikas pretstats socionikā ir ētika.

Starptautiskajos sociotipu (zinātniskajos) apzīmējumos, kas sastāv no četriem koda burtiem, trešais burts T norāda uz loģiku. Piemēram, ESTP vai Žukovs.

 

Loģikas simboli: - struktūrloģika, sistēmas, stingras procedūras ievērošanas funkcija. Piemēram, EFTP vai Donkihots.

- darbības loģika, lietišķā, resursu sadales, profesionālo spēju novērtēšanas funkcija. Piemēram, ISTJ vai Maksims.

 

Nonākot līdz trešajam iezīmju pārim, esam ieguvuši jau divus koda burtus - IS, vai ES, IN vai EN. Šinī pārī atmetīsim atkal divus tipus, jo loģika jāmeklē starp četriem intra vai ekstravertiem loģiskajiem tipiem. Tad būsim ieguvuši trešo koda burtu, atliks tika viens.

 

Zemāk sniegtajā tabulā atspoguļotas būtiskākās atšķirības sarp ētiku un loģiku, kas var būt noderīgas, nosakot sociotipu.

  Loģika (T)
Ētika (F)
Cilvēki mani uzskata par aukstasinīgu, objektīvu, taisnīgu; par patīkamu un simpātisku sarunbiedru;
Kad cilvēki strīdas, es piedāvāju risinājumu; cenšos strīdu pārtraukt vai samierināt strīdīgās puses;
Kad kādam ir problēmas, mana pirmā reakcija ir palīdzēt viņiem tās atrisināt; parādīt sapratni un atbalstu;
Svarīgi lēmumi dzimst manā prātā. dzimst manā sirdī.

Loģiskie sociotipi:

  • Donkihots - ENTP
  • Robespjērs - INTJ
  • Maksims - ISTJ
  • Žukovs - ESTP
  • Balzaks - INTP
  • Džeks - ENTJ
  • Štirlics - ESTJ
  • Gabēns - ISTP

Vairāk par loģiku un loģiskajiem tipiem lasi Veltas Līvijas Miķelsones grāmatā: Atrodi sevi! 2014. gada izdevums.