Lai nesagrautu tiesu sistēmu

There are no translations available.

 

 

Lai nesagrautu tiesu sistēmu

Tiesu vara ir taisnīguma garants katrā valstī. Lai sagrautu valsti, nav jāķeras klāt likumdevējai varai (mūsu gadījumā - Saeimai un Ministru Kabinetam). Lai cik grūti būtu to atzīt, likumdevēja vara ir noteiktu personu interešu lobijs. Neapbruņotam cilvēkam cīnīties ar lauvām un biznesa haizivīm ir neprātīgi. Daudz vieglāks ceļš ir tiesu varas sagraušana.

Tiesu sistēmas darbinieki ir cilvēki ar savām spēcīgām un vājām iezīmēm, kas izriet no rakstura tipa. Labi, ja vājības netraucē profesionālo pienākumu pildīšanā! Taču reālā dzīve pierāda, daudzos gadījumos tiesu sistēmas darbiniekus ir iespējams netieši ietekmēt. Tā rodas sižeti filmām un literāriem darbiem, atsedzot drūmo realitāti, ka taisnība spēj uzvarēt tikai pasakās.

Darbs tiesu sistēmā ir pievilcīgs daudzu sociālo labumu dēļ. Tiesnesim, prokuroram un zvērinātam advokātam ir noteikta likumiskā aizsardzība, lai nodrošinātu viņu darba neatkarību. Vienlaikus jāatzīmē, ka atbildība tiesu darbā iesaistītajām personām ir minimāla. Lai arī cik tas dīvaini nebūtu, likums tiesnesi neatzīst par kļūdīties spējīgu. Zvērināts advokāts (kur nu vēl vienkāršs jurists) nenes atbildību par tiesas gala iznākumu. Daļa no viņiem ir ieinteresēta tikai sava honorāra gūšanā, pavisam, neiedziļinoties visa tiesas procesa novadīšanā, lai gala rezultāts klientam, no kura saņemts honorārs, to attaisnotu. Bet honorārs ir pieklājīgs.

Tā veidojas ķēdīte, kurā katram juridisko izglītību ieguvušam cilvēkam kļūst izdevīgi pieļaut kļūdas un paviršības, lai citiem viņa kolēģiem būtu vairāk darba. Tāpēc izriet jautājums, vai valstij nebūtu jāierobežo studentu skaits, kas iegūst kvalifikāciju juridiskajās profesijās? Kvantitāte nekad nenodrošinās kvalitāti. Un tajā pašā laikā, vai valstij nebūtu jāpalielina juridisko izglītību ieguvušo skaits, lai ļaudīm ilgus gadus nebūtu jāgaida savas prasības apmierināšana. Tas būtu jādara, stingri izvērtējot nākošā studenta atbilstību šim darbam. Jo šajā sistēmā strādā gan talantīgie, gan galīgi netalantīgi. Jā, jo profesija prestiža!

 

Šobrīd jau ir izstrādāts mehānisms – socionika, kas spētu atlasīt šajā profesijā (un ne tikai) vispiemērotākos. Juridiskās zināšanas cilvēkiem ir vajadzīgas dažādos līmeņos. Daudzās profesijās šīs zināšanas nepieciešamas tiktāl, lai prastu izpildīt likuma prasības. Taču juridiskajās profesijās strādājošajam ir jāspēj līdz niansēm ieraudzīt visas sakarības un izvērtēt katru individuālo gadījumu, lai saprastu, kur likuma normas iedarbojas un piemērojamas.

Šādas spējas nepiemīt visiem tipiem no socionisko tipu skalas. Tādas piemīt loģiskajiem sociotipiem. Ētiskais sociotips var izveidoties par profesionāli vienīgi šaurā tiesību nozarē (piemēram, darba un sociālajās tiesībās). Līdz ar to ētiskajiem tipiem tiesneša darbs pēc būtības nav piemērots. Daži no astoņiem ētiskajiem sociotipiem var būt labi notāri, izmeklētāji, prokurori, kārtības sargi, un šajos amatos viņi gūst labākus panākumus.

 

Kas notiek ar ētisko sociotipu tiesneša amatā? Ētiskie sociotipi ir apveltīti ar dziļu empātiju, tāpēc viņi ar grūtībām distancējas no citu cilvēku jūtām un emocijām. Tiesas zālē ētiskā sociotipa tiesneša uzmanība tiek pievērsta  otršķirīgiem faktiem, kuriem ar lietas būtību nav nekāda sakara. Ētiskais sociotips ne vienmēr spēj uzreiz atspēkot un atvairīt dažādas manipulācijas ar faktiem. Tādā veidā tiesas spriedumos tiek ietvertas neobjektīvas ziņas.

 

Var pieminēt gadījumu, ( tas attiecōnāms uz ētiskā tipa tiesnesi) kad, kādā civillietā, tiesas sēdē un pat spriedumā vārds pa vārdam tika citēts vainīgās puses izteikums namīpašnieks dara visu iespējamo, lai nenoslēgtu līgumu ar īrnieku, kuram neseko pierādījumi. Un tiesnese to it kā nedzird.  Viņa neuzdeva blakus jautājumus, nemēģinot noskaidrot, ko tieši visu neiespējamo dara tas namīpašnieks. Ja lietā ir runa, ka puses nevar vienoties par īres maksu, tad, kas ir NEIESPĒJAMAIS? Kāda var būt runa par līguma noslēgšanu, ja netiek panākts galvenais priekšnosacījums – vienošanās par īres maksu?

 

Daži tiesneši pat neuzdrošinās prasīt, lai šādas informācijas devējs izteiktu zvērestu tiesas klātbūtnē, ka nav devis sagrozītu informāciju, lai gan likums šādā situācijā ļautu saukt manipulatoru pie kriminālās atbildības par nepatiesas liecības došanu. Šāda situācija ir izdevīga visām personām, kurām likumu ievērošana ir mazāk svarīga par personīgā labuma gūšanu. Tādējādi tiesas process bieži vien nepanāk vajadzīgo efektu, proti, ka atbildētājs maina savu attieksmi un rīcību, kļūstot likumpaklausīgāks.

 

Taču akmentiņš ir metams arī loģisko sociotipu dārziņā. Novērots, ka atsevišķi loģisko tipu advokāti iemanās gūt ienākumus par nepilnīgi izdarītiem darbiem, ar nolūku, lai varētu paprasīt papildus honorāru, uz ko visbiežāk iekrīt ētiskā tipa klients, uzreiz neaptverot situāciju. Ja izvēlēsieties sev par advokātu kādu no introvertajiem loģiskajiem sociotipiem, jūs ne vienmēr sajutīsiet personīgu ieinteresētību jūsu tiesību aizstāvībā. Tas ir tikai mīts, ka tiesas procesam jānorit klusi un mierīgi! Reālā dzīve rāda, ka tiesnesis tiesas zālē drīkst bļaut uz lietas dalībniekiem, draudēt ar soda uzlikšanu, pēc paša ieskata interpretēt jūsu sacīto, pusēm neļaujot runāt. Pat piedraudot izraidīt no tiesas zāles.

Tādējādi tiesas process faktiski izvēršas teātra spēlē, vai situācijai policijas iecirkņos, kad priekšnieks uz padotajiem bļauj kā uz noziedzniekiem. Atsevišķu ētisko sociotipu tiesneši, strādājot tiesu sistēmā, bauda visatļautības priekšrocības, jo lūk, tiesnesim pretī runāt nedrīkst! Šāda rīcība ceļ viņa pašapziņu. un  viņš jūtas gandarīts. Savukārt introvertais loģiskais advokāts šādās situācijās kļūs nepamanīts - balsi nepacels, tiesas procesu mainīt nespēs, bet savu honorāru tik un tā saņems.

 

It kā sīkums, bet ievērības cienīgs zināms gadījums, kad klients ar advokāta palīdzību griežas tiesā, lai denacializētās mājas īrniekam paaugstinātu īres maksu. Tādēļ jau klients lūdz advokāta pakalpojumu, ka viņš neskaidri izprot nianses. Advokāts uzraksta iesniegumu: Palielināt īres maksu.... bet nedz viņš, nedz tiesnese tiesas procesā nepajautā – kas notiks tālāk? Īres maksu tiesa nolemj palielināt, taču , profesionāļi aizmirst, vai speciāli nepiemin vārdu  PIEDZĪT! Tad, nu lūk, prasītājam visa procedūru jāsāk no sākuma, šķiežot savu naudu, laiku, nervus un, nodarbinot vēl vienu lieku tiesas procesu. Jo lūk, gudrais atbildētājs izmanto šo spraudziņu līdz galam nepārdomātā un nenovadītā tiesas procesā. Un maksā procesā piespriesto summu pēc saviem ieskatiem. Šajā gadījumā no summas 1150, maksājot 5 Ls mēnesī. Prasītājs tikai 19 gadu laikā sagaidīs visu summu! Ja sagaidīs! Vai tas nav absurds?

 

Tiesas zālē interesanti pavērot advokātu un juristu saspēli, izvērtējot no socionikas viedokļa. Sociotipu hierarhijas tabula skaidri norāda kurš, kuru!

Interesanti bija iepazīties ar publiski pieejamo tiesu darba novērtējuma pētījumu par 2010. gadu:(skat. http://www.ltmc.lv/exchange/tiesu_darba_vertejuma_petijums_2010.pdf ). No 20 tiesu darba kvalitātes vērtējumiem eksperti izvēlējās šādus piecus tiesas darbinieku tēlam nepiemērotus kritērijus, kas liecina par vāju kritisko domāšanu.

1.               1.  Tiesnesim ir jābūt iejūtīgam.

Socioniķa komentārs: Tiesnesis nav psihologs, mierinātājs vai sociālāis darbinieks. Viņa uzdevums ir vadīties savos lēmumos stingri pēc likuma, prasīt no procesa dalībniekiem likuma izpildi, un saglabāt neitralitāti.

2. Vadot tiesas procesu, tiesnesis ņem vērā lietas dalībnieku jūtas, emocijas.

Socioniķa komentārs: Lai arī tiesas process patiešām ir emocionāli smags, tiesnesis nedrīkst ieklausīties lietas dalībnieku jūtās un emocijās, kas var kalpot kā pierādījumus kaut kādiem faktiem. Ētiskie sociotipi kopš dzimšanas zina, kā citiem iepatikties, kad asariņu pabirdināt, kā pieglaimoties otram, un nebaidās izmantot šīs prasmes savu interešu aizstāvībai. Ja procesa dalībnieki būs divi ētiskie sociotipi, tad abi mēģinās ietekmēt tiesnesi ar savām jūtām un emocijām, kā rezultātā objektīvs spriedums savā būtībā izpaliks.

3. Tiesas darbinieki ir ieinteresēti cilvēkam palīdzēt.

Socioniķa komentārs: Tiesas darbiniekiem ir jābūt ne mazāk neitrāliem kā tiesnešiem. Tiesa nav izziņu birojs, bibliotēka vai palīdzības dienests. Tiesa nodrošina un sniedz noteiktu pakalpojumu klāstu - strīdu izšķiršanu un lēmumu pieņemšanu. Atsevišķas funkcijas (piemēram, spriedumu izsniegšanu, iepazīšanos ar lietas materiāliem) tiesa varētu deleģēt pat arhīvam, jo tiesai jānodrošina vienādas tiesības visām personām.

4. Ir viegli vienoties par procesuālo tiesību izmantošanu ārpus tiesas sēdes.

Socioniķa komentārs: Šāds skatījums uz tiesu ir patērniecisks. Tiesu vara ir neatkarīga, un tāpēc tai ir tiesības nozīmēt laikus un termiņus, kad var iepazīties ar lietas materiāliem un īstenot citas savas tiesības. Vienošanās šeit savā būtībā nav iespējama, lietas dalībniekam būtu jānāk ar savu iesniegumu.

5.No tiesas darbiniekiem saņēmu atbildes uz visiem manis interesējošiem jautājumiem.

Socioniķa komentārs: Tiesas darbinieki nevar dot atbildes uz visiem jautājumiem. Tiesas darbinieki var iepazīstināt katru personu ar viņas tiesībām procesā, tiesas darba reglamentu, taču ne vairāk. Padomājiet, kas notiks, ja tiks publiskota visa informācija, kas uz lietu neattiecas? Vai tiesas sekretāram jābūt spējīgam veltīt divas stundas vienai telefona sarunai?

Kamēr izglītības sistēma ļaus jebkuram netraucēti iegūt nepieciešamo kvalifikāciju, nepārbaudot viņa profesionālo piemērotību, turpināsies nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšana un gausa tiesisko procesu virzīšana. Tā vien dažkārt šķiet, ka profesionāļi tiesu sistēmā nespēj strādāt kā viena komanda, domājot gan par klientu, gan valsts nodokļu maksātāju maku. Tā vien šķiet, ka daļa tiesnešu nevēlas vai neprot izdomāt, kā procesu laicīgi pabeigt, lai puses iegūtu objektīvu lēmumu.

Mēs ar pilnu pārliecību varam paziņot, ka socionikas zināšanu pieejamība sabiedrībā atnesīs sengaidīto uzplaukumu! Tāpēc aicinām jūs, lasītāji, neklusēt un informēt par socioniku visus apkārtējos!

Atrakstiet mums no savas pieredzes kuriozākos gadījumus! Konfidencialitāte tiks saglabāta.